Civilās aizsardzības sistēma Latvijā: Struktūra, uzdevumi un krīžu vadība

1. Civilās aizsardzības sistēma, struktūra, organizācijas principi

Civilās aizsardzības (CA) sistēma ir nacionālās drošības sastāvdaļa. Tajā ietilpst valsts un pašvaldību institūcijas, fiziskas un juridiskas personas ar likumā noteiktām tiesībām un pienākumiem. Sistēma balstās teritoriju sadarbības principā, un teritoriālās vienības ir novadi un republikas pilsētas. Galvenais normatīvais akts – Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums.

2. Civilās aizsardzības sistēmas galvenie uzdevumi

• Nodrošināt cilvēku, vides un īpašuma drošību.

• Garantēt sabiedrības pamatvajadzības katastrofu laikā.

• Prognozēt katastrofu draudus.

• Plānot un veikt preventīvos pasākumus.

• Sniegt palīdzību un mazināt kaitējumu.

• Veikt atjaunošanas pasākumus.

• Nodrošināt starptautisko palīdzību.

• Atbalstīt valsts aizsardzības sistēmu kara gadījumā.

3. Īpašie tiesiskie režīmi

Ārkārtējā situācija – Ministru kabinets (MK) drīkst ierobežot tiesības, noteikt papildu pienākumus. Izsludina katastrofu, tās draudu un kritiskās infrastruktūras apdraudējuma gadījumā.
Izņēmuma stāvoklis – izsludina MK, informē Saeimu 24 stundu laikā. Var būt līdz 6 mēnešiem, pagarināms. Atceļ, ja apdraudējums zudis.

4. Civilās aizsardzības pasākumu plānošana valstī

Pastāv: valsts CA plāns, sadarbības teritorijas plāns, paaugstinātas bīstamības objekta plāns, objekta CA plāns.
Plāni balstās uz riskiem.
MK nosaka struktūru. Iekšlietu ministrija (IeM) nodrošina publisko pieejamību. Pašvaldības publicē savus un paaugstinātas bīstamības objektu (PBO) plānus. Valsts plānu izstrādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

5. Katastrofa – jēdziens, klasifikācija, cēloņi un sekas

Katastrofa – notikums, kas izraisa plašus postījumus, cilvēku upurus, kaitējumu videi un īpašumam.
Klasifikācija:

• Dabas (vētras, plūdi, zemestrīces).

• Antropogēnās (avārijas, sprādzieni, ķīmiskie noplūdumi).

Sekas – infrastruktūras bojājumi, draudi dzīvībai, ekonomiskie zaudējumi.

6. Katastrofas pārvaldīšana, subjekti, darbu vadītāji

Katastrofas pārvaldīšana ietver preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus.
Subjekti – ministrijas un pašvaldības, katrai sava atbildības sfēra.
Vadītāji – atbildīgās ministrijas institūciju amatpersonas vai pašvaldību pārstāvji organizē un koordinē pasākumus.

7. VUGD uzdevumi un tiesības CA jomā

VUGD:

• Organizē CA sistēmu un kontrolē prasības.

• Izstrādā un saskaņo plānus.

• Organizē mācības.

• Pieprasa informāciju un veic pārbaudes.

• Var apturēt bīstamu objektu darbību.

• Sastāda administratīvos protokolus.

8. Valsts, pašvaldību, komersantu un iedzīvotāju tiesības un pienākumi

Institūcijas – īsteno CA pasākumus, sniedz informāciju, nodrošina koordināciju.
Komersanti – uztur īpašumu drošā stāvoklī, rīkojas pēc norādījumiem, izpilda plānā noteiktos pasākumus.
Iedzīvotāji – ziņo par draudiem, ievēro norādījumus, saņem brīdinājumus un palīdzību.

9. Krīzes vadības padome

Stratēģiska koordinācijas institūcija, kuras mērķis – nodrošināt valdības rīcību krīzēs un civilmilitāro sadarbību. Sekretariātu nodrošina IeM.

10. Pašvaldības un sadarbības teritorijas CA komisija

Komisija organizē CA pasākumus, izvērtē riskus, koordinē evakuāciju, informē sabiedrību.
Tiesības – sasaukt speciālistus, veidot ekspertu grupas, rosināt materiālo rezervju izmantošanu.
Sēdes notiek vismaz reizi sešos mēnešos.

11. CA pasākumu plānošana paaugstinātas bīstamības objektos (PBO)

PBO īpašnieks:

• Apstiprina CA plānu reizi četros gados.

• Nodrošina objekta drošumu un atbilstību normatīviem.

• Nodrošina pārbaudes iespējas.

• Apmāca darbiniekus.

• Saskaņo plānu ar VUGD un iesniedz pašvaldībai.

12. Agrīnās brīdināšanas sistēma un apziņošana

Agrīnā brīdināšana – nekavējoties veicama informēšana par katastrofām un rīcību.
Līdzekļi: sirēnas, televīzija, radio, FM, mobilie paziņojumi.
Valsts sistēmā ir apmēram 164 sirēnas, pārbaudes notiek divas reizes gadā.

13. Bīstamo ķīmisko vielu klasifikācija, marķēšana un drošības datu lapas (SDS)

Marķē pēc CLP regulas – piktogrammas, signālvārdi, brīdinājumi.
SDS (drošības datu lapa) satur 16 sadaļas – riski, glabāšana, individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL), rīcība noplūdes vai ugunsgrēka gadījumos, transports un citi.

14. Bīstamo kravu pārvadājumi (ADR)

9 klases (sprādzienbīstamas, gāzes, šķidrumi, cietvielas, oksidētāji, toksiskas un citas).
Oranžā plāksne ar:

• augšā – bīstamības kodu,

• apakšā – ANO numuru.

“X” – reaģē ar ūdeni. Dubultcipari – pastiprināta bīstamība.

15. Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisms

Mērķis – nodrošināt solidaritāti un koordinētu rīcību katastrofās Eiropas Savienībā (ES) un ārpus tās.
Uzdevumi – koordinācija, eksperti, resursi, analīzes, palīdzības sniegšana un pieņemšana.

16. Bīstamie atkritumi un kontrole

Sadalās sadzīves un rūpnieciskajos bīstamajos atkritumos.
Apsaimniekošana – pārstrāde, sadedzināšana, poligoni.
Kontrole – pašvaldības, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), Valsts vides dienests.

17. Radioaktīvais starojums

Avoti – dabiski un tehnogēni.
Iedarbība – alfa, beta, gamma starojums.
Aizsardzība – laiks, distance, barjera, joda preparāti, patvērums, evakuācija.
Dozas – iedzīvotājiem 1 mSv gadā, strādājošajiem 20 mSv gadā.

18. Izglītošana civilās aizsardzības jomā

CA ir obligāta mācību priekšmeta sastāvdaļa skolās un augstskolās.
Darba devējs nodrošina darbinieku apmācību.
Valsts un pašvaldības informē sabiedrību.

19. CA mācības – veidi un periodiskums

Līmeņi – vietējā, reģionālā, valsts, starptautiskā.
Veidi – teorētiskās, praktiskās, kompleksās.
Valsts līmeņa mācības notiek ik pēc četriem gadiem.

20. Valsts materiālās rezerves

Plāno un uzglabā katastrofām, krīzēm un kara gadījumiem.
Iegāde – iepirkuma procedūrā.
VUGD pārbauda gatavību.
IeM iesniedz pieteikumus finansējumam.

21. Terorisms

Veidi – ideoloģisks, etnisks, reliģisks, revolucionārs.
Draudu līmeņi – atbilstoši valsts apdraudējumam.
Atbildīgā institūcija – Valsts drošības dienests (VDD).
Sagatavošana – scenārijs, mērķi, uzdevumi, dokumenti.

22. VUGD amatpersonu pienākumi un tiesības pārbaudēs

VUGD:

• Veic CA prasību pārbaudes.

• Pieprasa dokumentus.

• Sastāda administratīvos protokolus.

• Sniedz rīkojumus un norādījumus.

23. Paaugstinātas bīstamības objekta plāns un ārpusobjekta CA plāns

PBO plānu īpašnieks izstrādā, saskaņo ar VUGD un iesniedz pašvaldībai.
Izvērtēšana – 2 mēneši.
Ārpusobjekta plānu izstrādā 3 mēnešu laikā pēc PBO plāna saskaņošanas, trīs eksemplāros – objektam, pašvaldībai, VUGD.

24. Evakuācija – definīcija, tiesiskais pamats un lēmuma pieņemšana

Evakuācija – cilvēku pārvietošana no bīstamas vietas uz drošu.
Nosaka – CA un katastrofu pārvaldīšanas likums.
Lēmumu pieņem – reaģēšanas vadītājs vai objekta īpašnieks (PBO).
Veidi – vienkāršā (līdz 500 cilvēkiem), masveida (virs 500 cilvēkiem).

25. Masveida evakuācijas pasākumu plāns

Nosaka rīcību militāra iebrukuma vai citu draudu gadījumā.
Reaģēšanas līmeņi:

1. I līmenis – vietējais;

2. II līmenis – reģionālais;

3. III līmenis – valsts.

26. Paaugstinātas bīstamības objekti

Kritēriji – bīstamas vielas, to daudzumi, process un riski.
Klasifikācija – “Seveso” direktīvas līmeņi (zemākais un augstākais).

27. Rūpniecisko avāriju riska objekti, riski un domino efekts

Riska līmeņus nosaka pēc vielu daudzuma, procesa bīstamības un apkārtnes.
Drošības pārskats un novēršanas programma ir obligāti.
Domino efekts – viena avārija izraisa nākamo.

28. Valsts augstāko amatpersonu apziņošana

Notiek caur CA sistēmu, VUGD un valsts drošības iestādėmis, atbilstoši apdraudējuma līmenim un normatīvajiem aktiem.

29. Civilā aizsardzība Eiropas Savienībā, NATO un ANO

ES – Civilās aizsardzības mehānisms.
NATO – civilmilitārā sadarbība, krīžu pārvaldība.
ANO – katastrofu riska mazināšana, starptautiska palīdzība (UNDRR, OCHA).

30. Valsts materiālās rezerves un resursu iesaiste

Resursi iesaistāmi reaģēšanā un seku likvidēšanā, iespējama privāto personu resursu piesaistīšana.
VUGD var ierosināt rezervju izmantošanu.

31. CA pasākumu nodrošinājums objektā

Objekta īpašnieks nodrošina:

• plānojuma shēmas,

• reglamentus,

• darbinieku apmācību,

• sakarus, apziņošanu, medicīnisko palīdzību, transportu, aprīkojumu,

• sadarbību ar VUGD un pašvaldību.

32. Individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL)

IAL iedala pēc riska veida (ķīmiskie, mehāniskie, termiskie, respiratori).
Ministru kabineta noteikumi Nr. 372 nosaka prasības: izvēle, pielietošana, uzturēšana, darba devēja pienākumi.

33. Krīzes komunikācijas plāns

Plāns nosaka informēšanas kārtību, atbildīgos, komunikācijas kanālus un mērķauditorijas.
Preventīvie pasākumi – reputācijas aizsardzība, vienota informācija, sagatavoti ziņojumi.

34. Krīzes komunikācija – mērķi, posmi un uzdevumi

Mērķi – savlaicīga, precīza informēšana un panikas novēršana.
Posmi – sagatavošana, komunikācija notikuma laikā, atjaunošana.
Uzdevumi – koordinēti paziņojumi, faktu pārbaude, sabiedrības informēšana.