Latviešu valodas leksika: vārdu krājums un stilistiskie slāņi

Latviešu valoda

Vārdu krājums

• Vispārlietojamie vārdi — vārdi, kurus izmanto visos gadījumos.
• Īpatnējie leksikas slāņi

Vārdi ar stilistisku nokrāsu — vārdi, kuru īpašo nozīmi vislabāk var pamanīt, salīdzinot ar stilistiski neitrāliem vārdiem; tie piešķir runai noteiktu attieksmi vai noskaņu.
📌 Piemēram: mazulis – knipa, zaķis – garausis, strīdēties – ecēties.

Stilistiskie slāņi un vārdu grupas

• Poētismi — vārdi, kas piešķir runai dzejiskumu, svinīgumu un emocionālu pacēlumu, bieži lietoti dzejā un literatūrā.
  • 📌 Piemēram: skaists – daiļš, uguns – guns.
• Sarunvalodas vārdi — mazāk oficiāli, sirsnīgi vārdi, ko lieto ikdienas sarunās starp labi pazīstamiem cilvēkiem, bet ne oficiālās situācijās.
  • 📌 Piemēram: vainīgais – grēkāzis, īgņa – rūgumpods.
• Žargonismi (slengs) — neliterāri vārdi, ko lieto noteiktas sabiedrības grupas (piemēram, skolēni, studenti). Tos izmanto kā piederības zīmi savai grupai.
  • 📌 Piemēram: bastot, latene, džeks.
• Vienkāršrunas vārdi — vārdi, kas pauž nievājošu vai negatīvu attieksmi; daļa no tiem ir lamuvārdi.
  • 📌 Piemēram: runāt – muldēt, dzērājs – plencis, ēst – rīt.

Vārdi ar emocionālu nokrāsu

• Pozitīvi emocionālas nokrāsas vārdi — vārdi, kas pauž patiku, labvēlību, cieņu vai sirsnību. Šāda nokrāsa raksturīga pamazināmajiem vārdiem un poētismiem.
  • 📌 Piemēram: meitene – meitenīte, skaists – glezns.
• Negatīvi emocionālas nokrāsas vārdi — vārdi, kas pauž nelabvēlību, nievājumu, nosodījumu vai nicinājumu. Šādu nokrāsu bieži rada arī piedēkļi -el-, -ele-.
  • 📌 Piemēram: spriest – spriedelēt, dzejnieks – dzejnieķelis, rīmkalis.

Apvidvārdi un aizguvumi

• Apvidvārdi
• Aizguvumi
• Svešvārdi (internacionālismi) — aizgūti vārdi, ko vienādā nozīmē lieto vairākās valodās, parasti zinātnē, politikā un mākslā. Tos bieži izmanto kā terminus.
  • 📌 Piemēram: teātris, enerģija, mūzika, fakts, fizika, tabula.
• Barbarismi — neliterāri, nevēlami aizguvumi no citām valodām, kuriem literārajā latviešu valodā ir atbilstoši vārdi.
  • 📌 Piemēram: bode, foršs, zapte (no vācu valodas), spička, kurtka (no krievu valodas), okei, super (no angļu valodas).

Leksika pēc novecojuma pakāpes

• Vecvārdi — vārdi, kurus tagad reti vai nemaz nelieto.
  • 📌 Tie var būt arhaismi.
• Jaunvārdi — jauni vārdi, kas radīti, lai nosauktu jaunas parādības, objektus vai darbības mūsu dzīvē.
• Okazionālismi — īpaša jaunvārdu grupa, ko veido rakstnieki vai valodas meistari, lai tekstu padarītu dabisku un iedarbīgu.
  • 📌 Ik gadu tiek organizētas aptaujas “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”, lai noteiktu populārākos jaunvārdus un izteicienus.

Speciālā jeb nozaru leksika

• Termini — vārdi ar viennozīmīgu nozīmi, ko lieto zinātnes, tehnikas vai mākslas jēdzienu apzīmēšanai.
  • 📌 Piemēram: biotops, fotons, akvarelis.
• Profesionālismi — vārdi, ko lieto noteiktas profesijas cilvēki savā ikdienas darbā.

Teikumu veidi

• SPT — Teikums ar vienu predikātu (galveno darbības vārdu), izsaka vienu domu.
  • 📌 Piemēram: Es lasu grāmatu.
• VPT — Viena darbība, bet teikums papildināts ar papildu locekļiem (vietniekvārdiem, īpašības vārdiem u.c.).
  • 📌 Piemēram: Es lasu interesantu grāmatu skolā.
• SST — Teikums, kur divi vai vairāki teikumi ir līdzvērtīgi, savienoti ar saikļiem (un, vai, bet, tomēr).
  • 📌 Piemēram: Es lasu grāmatu, un mans brālis skatās filmu.