Pitagora domas: prāts, vara, atturība un laiks – mūsdienu skaidrojums
Enviado por Anónimo y clasificado en Otras materias
Escrito el en
letón con un tamaño de 3,94 KB
1. Saprāts ir nemirstīgs, viss cits ir mirstīgs.
Vai prāts un domāšana ir tikai smadzeņu darbība, vai arī kaut kas pārdabisks, kas turpinās pēc nāves?
Pitagors domāja, ka cilvēka domas, zināšanas un gudrība dzīvo tālāk pat pēc nāves, bet ķermenis nē. Tāpat arī Pitagora idejas vēl joprojām ir dzīvas, kaut arī pats viņš ir miris. Piemēram, mēs varam aizmirst, kā izskatījās mūsu vecvecāki, bet viņu padomi un stāsti paliek mums.
Es piekrītu, jo sociālajos medijos cilvēki bieži koncentrējas uz ķermeni vai materiālajām vērtībām, bet patiesā vērtība ir tavās domās, attieksmē un prasmēs.
Prāts un dvēsele ir svarīgākas par fizisko pasauli.
2. Vara ir tuvākais kaimiņš vajadzībai.
Vai vēlme pēc varas ir cilvēka dabas neatņemama daļa?
Cilvēki bieži izmanto varu, lai dabūtu to, kas viņiem vajadzīgs. Vara un vajadzības iet roku rokā, jo, ja tev ir vara, tu vari apmierināt savas vajadzības.
Piemērs: Skolas prezidents var mainīt noteikumus, jo viņam ir vara. Viņš to dara, jo viņam vai citiem ir vajadzība pēc izmaiņām.
Jā, jo cilvēki bieži tiecas pēc varas tāpēc, ka viņiem kaut kas trūkst vai ir vēlme ko panākt.
3. Dvēseles spēks slēpjas atturībā – tā neļauj kaislībām aptumšot prātu.
Vai cilvēka brīvība sākas ar spēju valdīt pār sevi?
Kā atrast līdzsvaru starp jūtām un saprātu?
Ja tu proti kontrolēt un esi disciplinēts pār savām emocijām un neļauj tām valdīt pār tevi, tu esi stiprāks. Dusmas, skaudība, bailes u.c. var likt pieņemt sliktus lēmumus.
Piemērs: Ja tu esi dusmīgs un uzraksti sliktu ziņu draugam, tu vari nožēlot. Bet, ja tu nogaidi, “pasēdi ar savu dvēseli” un nomierinies, tu pieņemsi gudrāku lēmumu. Tas pats attiecas arī uz atkarībām – spēju atturēties no kaitīgiem ieradumiem.
Jā, jo cilvēks, kurš spēj sevi kontrolēt, ir patiesi stiprs un brīvs savā prātā.
Jā, šis teiciens saistās ar pirmo – prāta nemirstība un atturība palīdz saglabāt dvēseles tīrību un saprāta spēku.
4. Laiks ir šīs pasaules dvēsele.
Vai kaut kas var pastāvēt ārpus laika?
Ziema kļūst par pavasari tikai tāpēc, ka paiet laiks. Tu kļūsti vecāks un gudrāks, jo paiet laiks.
Mēs sakām “laiks ir nauda” – tas parāda, cik svarīgs ir laiks mūsdienu sabiedrībā.
Jā, jo bez laika nekas nekustētos – laiks dod iespēju mainīties, augt un dzīvot.
5. Ja cilvēkam rodas vajadzība pēc likuma, tad tas vairs nesaskan ar brīvību.
Vai cilvēks var būt brīvs, ja viņam jāievēro likumi?
Pitagors norāda, ka patiesa brīvība pastāv tad, kad cilvēki var rīkoties pēc savas labās gribas, neizmantojot ārējus ierobežojumus. Ja likumi ir nepieciešami, tas norāda, ka cilvēkiem nevar uzticēties, ka viņi paši rīkosies atbildīgi. Likumi ierobežo brīvību, lai gan tie ir vajadzīgi kārtībai.
Daļēji jā – ideālā pasaulē likumi nebūtu vajadzīgi, jo cilvēki būtu godīgi un apzinīgi, bet realitātē likumi palīdz saglabāt taisnīgumu.
6. Mums vienam pret otru jāizturas tā, lai nepadarītu draugus par ienaidniekiem un tajā pašā laikā padarītu ienaidniekus par draugiem.
Vai iespējams patiesi piedot citam cilvēkam?
Izturies labi pret draugiem, lai viņi nepaliktu par ienaidniekiem. Un centies būt laipns pat pret tiem, kas tev nepatīk – varbūt viņi kļūs par draugiem. Ja tu esi rupjš pret draugu, viņš var apvainoties. Bet, ja tu esi laipns pret kādu, kas tev nav draugs, varbūt viņš sāks tev uzticēties.
Jā, jo cieņa, līdzjūtība un laipnība palīdz veidot stipras un mierīgas attiecības.
Tas rāda, ka gudrība izpaužas arī attiecībās ar citiem cilvēkiem. Cieņa un līdzjūtība ir tikpat svarīgas kā prāts un atturība.